КУКУШОНОК, ПРИНЦ С НАШЕГО ДВОРА


Ели качаются, и сказка кончается

 

Вечером принцесса Таня вышла во двор. Десять принцев бросили играть в футбол и подбежали к ней. Кешка пошевелил ушами и сказал:

— Вот и Новый год. Все мы стали старше, и ты должна наконец решить, кого из нас полюбишь, когда мы кончим учиться!

— Да ну вас! — фыркнула Таня и пошла прочь.

У ворот она увидела Сашку и Зайца. Зайцу было пора в лес, и Сашка его провожал; он нёс авоську, в которую мама положила морковку и капусту.

— Кукушонок! — радостно воскликнула Таня. — Я так соскучилась… Где ты пропадал?

— Проводим моего друга. На обратном пути я всё объясню.

И они пошли втроём, взявшись за руки, по улице, потом по полянке до опушки леса, потом по лесу.

Около высокой ели Заяц закопал подарки в снег.

— Завтра перетащу в нору. — И, протянув лапку сперва Тане, а потом Сашке, грустно добавил:

— Дальше нельзя. Во-первых, следы. А во-вторых, поздно.

— Встретимся завтра вечером, — предложил Сашка.

— Нет, — ответил Заяц. — Завтра я уже не смогу говорить по-человечьи. Давайте встретимся через год!

— Непременно! — воскликнул Сашка.

И Таня тоже сказала:

— Мы непременно придём! Через год, в новогодний вечер.

Заяц помахал лапкой и побежал.

— Смотри берегись! — крикнул Сашка вслед.

Заяц разбежался и, прыгнув в сторону, сделал «скидку».

Он пролетел над маленькими ёлочками, далеко и высоко, и скрылся в чащобе.

Таня и Сашка постояли немного и пошли домой. На опушке они остановились, и Сашка рассказал Тане всю эту историю, с той самой минуты, когда он познакомился с гномом.

Я тоже был на полянке, сидел на пне и всё слышал. Нет, я не был невидимкой, но они не замечали меня.

Когда Сашка закончил рассказ, Таня посмотрела вверх и сказала:

— Красиво… Звёзды горят — правда, как веснушки, и ели качаются…

«Ели качаются, и сказка кончается», — подумал я.

Abioj svingighas, kaj fabelo finighas

 

Vespere princino Tanja eliris en la korto. La dek princoj chesis ludi futbalon kaj alkuris shin. Keshka ekmovis la orelojn kaj diris:

— Jen estas la novjaro. Ni chiuj farighis pli maljunaj, kaj vi devas fine decidi, kiun el ni vi ekamos, kiam ni finos la lernadon!

— Fi! — mokis Tanja kaj iris for.

Che la pordego shi ekvidis Sashka kaj Leporon. Al Leporo tempis iri al la arbaro, kaj Sashka ghin akompanadis; li portis retsakon, en kiun panjo metis karoton kaj brasikon.

— Kukolido! — ghoje eksklamaciis Tanja. — Mi tiel sopiras pri vi… Kie vi malaperis?

— Ni akompanu mian amikon. Revoje mi chion klarigos.

Kaj ili ekiris triope, preninte unu la alian je manoj, sur la strato, poste sur kampeto ghis la rando de la arbaro, poste en la arbaro.

Che alta abio Leporo enfosis la donacojn en neghon.

— Morgau mi transportos tion en la truon. — Kaj etendinte la manon komence al Tanja kaj poste al Sashka, malghoje aldiris:

— Plue ne eblas. Unue, pro la spuroj. Kaj due, char malfruas.

— Ni renkontighu morgau vespere, — proponis Sashka.

— Ne, — respondis Leporo. — Morgau mi jam ne povos paroli home. Ni renkontighu post unu jaro!

— Nepre! — eksklamaciis Sashka.

Ankau Tanja diris:

— Ni nepre venos! Post unu jaro dum la novjara vespero.

Leporo svingetis la piedeton kaj ekkuris.

— Do gardu vin! — kriis Sashka post ghi.

Leporo ekkuris kaj saltinte flanken, faris «dejheton».

Ghi salte ekflugis super malgrandaj abietoj fore kaj alte kaj malaperis en la densejo.

Tanja kaj Sashka iomete staris kaj ekiris hejmen. En la arbarrando ili haltis, kaj Sashka rakontis al Tanja la tutan historion, ekde la minuto, kiam li konatighis kun la gnomo.

Mi ankau estis en la kampeto, sidis sur arba stumpo kaj audis chion. Ne, mi ne estis nevideblulo, sed ili ne rimarkis min.

Kiam Sashka finis la rakonton, Tanja rigardis supren kaj diris:

— Belas… La steloj lumas — vere kiellentugoj, kaj la abioj svingighas…

«Abioj svingighas, kaj fabelo finighas», — pensis mi.

<<